ZAĻAIS JUMTS

„Zaļie” jumti ir vieni no senākajiem jumtu segumiem. Taču līdz XX gadsimta otrajai pusei šādi jumti bija reti sastopami un tika uzskatīti par kaut ko neparastu un izšķērdīgu. 1970. gadā vācu arhitekts un ainavu dizainers Hanss Lucs piedāvāja izmantot „zaļos” jumtus ekoloģiskās situācijas uzlabošanai lielajās pilsētās un industriālajos rajonos.
Mūsdienās jumti ar zālieniem, apstādījumiem un dārziem kļūst aizvien populārāki. Pateicoties šai sistēmai, uz jumta ir iespējams izveidot nelielu ekoloģisku oāzi lielpilsētā un skaistu atpūtas vietu. „Zaļo” jumtu sistēmā izmantojamie hidroizolācijas materiāli ar īpašībām, kas pasargā no sakņu caurdures, garantē to, ka pēc augu izstādīšanas uz jumta, neradīsies sūces.

iStock_000020550842XLarge+.jpg

Jumtu ierīkošanas materiāli ar aizsardzību pret sakņu cauraugšanu nepieļauj augu un koku sakņu caurduri. Zināms, ka augi spēj izaugt pat caur asfalta segumu, sabojājot ceļa virsmu. Ar tādu pašu problēmu var saskarties, ierīkojot „zaļos” jumtus. TECHNONICOL zinātniskajā centrā ir izstrādāti īpaši materiāli, kas spēj novērst sakņu sistēmu postošo iedarbību. Lai testētu materiālu sakņu caurdures izturību tika izvēlēta lupīna – viens no plaši izplatītiem augiem ar spēcīgu sakņu sistēmu, kas spēj sabojāt kā asfaltu, tā arī biezu polimēra plēvi. Testēšana apliecināja, ka, pateicoties īpašajam bitumena polimēru saistošajam sastāvam, tiek novērsta sakņu caurdure hidroizolācijas slānī.
Izmantojot hidroizolācijas materiālus ar aizsardzību pret sakņu caurduri, no vienas puses netiek nodarīts kaitējums pašam augam, bet no otras puses tiek saglabātas hidroizolācijas aizsargfunkcijas. Pēdējo desmit gadu laikā ir uzcelti aptuveni 1500 dažādu būvju, kurās tika izmantoti jumtu un hidroizolācijas materiāli ar aizsardzību pret sakņu caurduri.