TECHNONICOL risinājums lēzeno jumtu slīpumu un pretslīpumu izveidei

Ēkas jumts ir viena no ēkas norobežojošajām konstrukcijām, kurai jābūt izbūvētai maksimāli uzticami. Tāpēc, veidojot lēzenos jumtus, jāatceras, ka tie pastāvīgi pakļauti gan ārējai, gan iekšējai iedarbībai, piemēram, nokrišņiem, vējam, saules aktivitātei, temperatūras izmaiņām, gaisā un nokrišņos esošām ķīmiskām vielām, kā arī tvaikam, kas rodas ēkas iekšienē. Nedrīkst aizmirst arī par iespējamo apzināto vai neapzināto cilvēku ietekmi. Viens no galvenajiem lēzeno jumtu ikdienas noslogotājiem ir ūdens nokrišņu veidā – lietus, sniegs un atsevišķos gadījumos arī ledus.

05.jpg

Ja nav izveidoti vai netiek ievēroti jumta slīpumi vai pretslīpumi, veidojas tā saucamās stāvoša ūdens zonas - peļķes, kas savukārt vairumā gadījumu veicina augšējā hidroizolācijas slāņa bojājumus, kas nozīmē visa jumta seguma “pīrāga” lēnu iznīcināšanu. Periodiska sasalšana – stāvoša ūdens atkušana uz jumta seguma virsmas aukstajā sezonā iznīcina bitumena un polimēra-bitumena materiālu aizsargpārklājumu, kas veicina paša materiāla paātrinātu novecošanos UV staru ietekmē. Arī pastāvīga ūdens klātbūtne veicina papildu slodzes rašanos uz hidroizolācijas paklāja un stiprinājuma vietās pie pārseguma. Temperatūras atšķirību dēļ materiālam rodas “stress” un šīs zonas nerodas vienmērīgi - galvenā stresa zona rodas pa peļķes perimetru. Turklāt stāvoša ūdens un putekļu kombinācija ir labvēlīgi apstākļi augsnes substrāta veidošanai uz jumta. Vēja atnestās sēklas augsnes slānī aktīvi sadīgst, un augu saknes sāk mehāniski bojāt hidroizolācijas paklāju.

Kļūdaini paredzot jumta slodzes vai ekspluatācijas laikā neapkalpojot to pienācīgi piemēram, lietus ūdens vai sniega uzkrāšanos. Jumta gadījumā, kura pārsegums ir no profilētā metāla loksnes, tas var novest pie tā nobīdes neparedzētas paaugstinātas papildus slodzes ietekmē, tas noved pie slīpumu nobīdēm jumta zemākajos punktos. Šādu nobīžu rezultātā var tikt bojāts jumta segums un rasties ūdens noplūdes caur jumta pīrāgu.

Lēzenam jumtam vajadzētu būt ievērotam minimālajam slīpumam - tā ir ēkas ģeometrijas aksioma.

Lai izvairītos no stāvošu zonu veidošanās, jumta pamata slīpumus un pretslīpumus veido tā, lai no jumta plaknes novadītu visu veidu nokrišņus. Apskatīsim dažādas slīpumu veidošanas metodes un to iespējamos trūkumus.

  1. Slīpumu veidošana ar birstošiem materiāliem vai vieglbetona maisījumiem Šī metode ir ne tikai laikietilpīga un dārga, bet arī saistīta ar paredzēto slīpumu neievērošanas risku, jo uzstādīšanas un ekspluatācijas laikā keramzīts var “aizmigrēt”. Lai keramzītu fiksētu, būtu nepieciešami “mitri” procesi tā fiksācijai – izmantojot cementa pieniņu (kas zemā temperatūrā nav iespējams). Arī cementa pieniņam pastāv iespēja aizplūst “neceļos”, kā arī palielināt slodzi uz jumta pārsegumu, kas savukārt veicina jumta slīpuma leņķu izmaiņas. Atsevišķās valstīs birstošu materiālu izmantošana slīpumu veidošanai ir aizliegta. 

  2. Metāla profilu/konstrukciju uzstādīšana. Šīs metodes izmantošanai nepieciešams diezgan daudz materiālu, tā ir darbietilpīga, kā arī rada ievērojamu papildu slodzi pārsegumam.
  3. Slīpumu veidošana no koka konstrukcijām. Šādas jumta slīpuma konstrukcijas ietekmē gan “iebūvētais mitrums”, gan migrējošs mitrums, kas neizbēgami ietekmēs koka konstrukcijas. Kā rāda Latvijas pieredze, šādu konstrukciju kalpošanas laiku var prognozēt aptuveni no 7 līdz 10 gadiem, atkarībā no konkrētā jumta un izmantotajiem kokmateriāliem.
  4. Slīpumu veidojošās vates piegriešana objektā no standarta akmens vates siltumizolācijas loksnēm vai veidojot to no maza biezuma (20-30mm) akmens vates plāksnēm. Slīpumu piegriešanas metode ir laikietilpīga, savukārt, veidojot slīpumus no 20-30mm loksnēm, mēs izmantojam ievērojami blīvākus un dārgākus materiālus, tātad, tas ir neekonomisks un lēns risinājums.

Tomēr ķīļveida akmens vates siltumizolācijas griešana būvobjektā, izmantojot griezējinstrumentus (piemēram, zāģi) objektā, ir ļoti darbietilpīgs un laikietilpīgs process. Vienlaikus pastāv liels risks iegūt neprecīzu slīpuma ģeometriju un lielu siltumizolācijas atkritumu daudzumu.

TECHNONICOL piedāvā rūpnieciski ražotus slīpumu veidojošas akmens vates plākšņu TECHNOROOF N30 Tapered komplektus. Laba būvniecības prakse un TECHNONICOL rekomendācijas liecina, ka optimālam jumta pamata slīpumam jābūt vismaz 1,5%, bet pret slīpumiem starp ūdens savākšanas notekām – sākot ar 3% tas nodrošinās teicamu ūdens novadīšanu no jumta plaknes

Lai iegūtu nepieciešamo slīpumu, TECHNONICOL speciālisti ir izstrādājuši risinājumu - sava veida slīpumu veidojošo plākšņu “konstruktoru”, kas ļauj ātri un efektīvi izveidot slīpumu uz lēzeniem jumtiem: 

• nedegošas akmens vates plāksnes TECHNOROOF N30 Tapered 1,7%, lai izveidotu jumta pamatslīpumu;
• TECHNOROOF N30 Tapered 4,2% plāksnes, lai izveidotu slīpumu jumta zemākajās zonās, pretslīpumus pie virsgaismām un citiem jumta elementiem.

1.jpg
Šajā zīmējumā grafiski parādītas slīpumu veidojošās sistēmas iespējas to veidošanai uz jumta.

Slīpumu veidojošo siltumizolācijas elementu uzstādīšana sākas no jumta zemākā punkta. Gatavs akmens vates plātņu komplekts TECHNOROOF N30 Tapered 1,7% sastāv no elementiem A, B un C. Visiem elementiem ir skaidri ģeometriskie parametri, tie ir uzlikti noteiktā secībā, kas ļauj jums izveidot pamata slīpumu 1,7%, nodrošinot pietiekamu ūdens novadīšanu. Pie parapetiem un pieslēgumiem pie dažādiem jumta elementiem slīpuma palielināšanai ir paredzēts rūpnieciski ražots 4,2% TECHNOROOF N30 Tapered plākšņu komplekts, kas arī sastāv no elementiem A, B un C. Šī plākšņu komplekta izmantošana ļauj veidot pretslīpumu, kas ir vienāds ar 4,2%.

Pretslīpumu veidošana notiek saskaņā ar izklājumu, starp ūdens savākšanas piltuvēm veidojot rombveida elementu.

2.jpg  3.jpg
Akmens vates slīpumu veidojošā siltumizolācija tiek piestiprināta pie jumta nesošās pamatnes kopā ar siltumizolācijas pamatkārtu. Plāksnes ar izmēru 1200 x 600 mm stiprinājumu veic ar vismaz 2 gab. teleskopiskiem stiprinājumiem. Slīpumu veidojošas plāksnes neuzskata par pilnīgu alternatīvu ēkas siltumizolācijas slānim. Pamata siltumizolējošā slāņa biezumu var samazināt (ja ēkas jumta pamatslīpuma veidošanā izmanto TECHNOROOF Tapered plāksnes), bet tikai par 1,7% TECHNOROOF N30 Tapered plākšņu biezumu, kas vienāds ar 30 mm.

Ķīļveida siltumizolācija, kas izgatavota no akmens vates TECHNONICOL, ļauj efektīvi novirzīt nokrišņus ūdens savākšanas piltuvēs, nodrošinot drošu jumta darbību visā ēkas dzīves laikā.

Tādējādi gataviem ķīļveida siltumizolācijas komplektiem no akmens vates TECHNONICOL ir acīmredzamas priekšrocības salīdzinājumā ar citām metodēm:

  1. Galvenā slīpuma un pretslīpuma izveidošana jumta zemākajā punktā, ūdens novirzīšana no parapeta un dažādiem jumta elementiem.
  2. Nav neparedzamu birstošo materiālu migrācijas jumta konstrukcijā.
  3. Papildu siltumizolācijas kārta, kas ekspluatācijas laikā samazinās apkures/dzesēšanas izmaksas.
  4. Slīpumu ģeometriskā precizitāte, ko panāk, izmantojot modernas iekārtas.
  5. Augsta produktivitāte, uzticamība un uzstādīšanas ātrums.
  6. Samazinātas slodze uz pārsegumu.
  7. Samazinātas darbaspēka izmaksas slīpumu un pretslīpumu izveidei.
  8. Jumta seguma kalpošanas laika pagarināšana.
TECHNONICOL piedāvā projektētājiem un būvniekiem veikt nepieciešamos aprēķinus, lai kvalitatīvi veiktu slīpumu un pretslīpumu izveidi. Aprēķina rezultāts ietver nepieciešamā materiāla daudzumu un slīpumu veidojošo materiāla izklājuma shēmu.